Veģetatīvā distonija ir sindroms, kas ietver dažādas izcelsmes un izpausmes somatisko funkciju traucējumus, kuri izraisa veģetatīvās regulācijas traucējumus. Šķērssvītrotās un gludās muskulatūras šķiedras asinsvados atrodās iespringtā stāvoklī un šo spriedzi sauc par muskuļu tonusu. Pateicoties nelielam muskuļu tonusam sirdsdarbība noris ritmiski, kā rezultātā artērijas izplešas un saraujas. Veģetatīvās distonijas gadījumā šis muskuļu tonuss ir izmainīts – var būt gan paaugstināts gan samazināts.

Veģetatīvā nervu sistēma inervē arī visus iekšējos orgānus un regulē to darbību neatkarīgi no mūsu gribas, taču veģetativās distonijas gadījumā būtiskākās sekas ir novērojamas tieši sirds un asinsvadu sistēmas darbībā.

Veģetatīvās distonijas simptomi

Biežākie veģetatīvās distonijas simptomi ir galvassāpes, elpas trūkums, muguras sāpes, traucēta kuņģa un urīnpūšļa darbība, slikta dūša, reibonis, sievietēm – menstruālā cikla traucējumi. Pacientiem mēdz novērot arī depresiju, nemieru, uzbudināmību, bieži ir arī seksuālas problēmas. Veģetatīvās distonijas pacienti jūtas noguruši vai var ciest no bezmiega.
Veģetatīvās distonijas simptomu uzskaitījums ir zemāk. Jāatzīmē, ka vienlaicīgi nav novērojami visi uzskaitītie simptomi, bet gan parasti 2-3 no šī saraksta:

• Spiedoša sajūta sirds apvidū, sirdsklauves;
• Straujas asinsspiediena svārstības;
• Drebuļi, svīšana;
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• Galvassāpes, reiboņi, slikta dūša;
• Spiedošas sajūtas kuņģa rajonā;
• Zarnu funkcionāli traucējumi;
• Koncentrēšanās traucējumi, pastiprināta uzbudināmība;
• Biežas garastāvokļa maiņas;
• Muskuļu spriedze, krampji, roku un kāju trīcēšana;
• Baiļu sajūtas, bezmiegs.

Veģetatīvās distonijas cēloņi

Veģetatīvā distonija ir saistīta ar funkcionāliem organisma darbības traucējumiem. Arī rūpīgas objektīvas izpētes rezultātā patoloģiskas izmaiņas orgānos parasti netiek atrastas. Mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc psiholoģiski faktori un šī saslimšana tiek uzskatīta par garīgas veselības traucējumu.

Biežākie cēloņi mēdz būt:

• Tuvinieka zaudējums, nāve;
• Zema pašapziņa;
• Spriedze darbā, mājās;
• Pārslodze;
• Pārspīlēta vēlme būt pirmajam, labākajam, censties visiem palīdzēt un izpatikt.

Veģetatīvās distonijas ārstēšana

Veģetatīvās distonijas diagnosticēšanas gadījumā ģimenes ārsts parasti izraksta nomierinošus līdzekļus un iesaka pacientam vērsties pēc psihoterapeita vai psihologa palīdzības.

Kā palīdzēt sev pašam?

Ja simptomi nav pārāk izteikti un traucējoši, jūs varat mēģināt nomierināties un atpūsties. Var palīdzēt garas pastaigas svaigā gaisā un regulārs autogēnais treniņš.

Tomēr, ja simptomi pastiprinās jums vajadzētu vērsties pie sava ārsta. Ārsts jūs apskatīs un veiks nepieciešamos izmeklējumus, lai izslēgtu kādas organiskas saslimšanas klātbūtni. Ja simptomi ir izteikti, ārsts parasti izrakstīs nomierinošus līdzekļus. Taču svarīgākais jums būs atjaunot psiholoģisko līdzsvaru. Iesakām samazināt apkārtējā stresa un citu traucējošo faktoru ietekmi un meklēt psihoterapeita vai psihologa palīdzību.