Kas ietekmē ādas novecošanos?
Pastāv divi ādas novecošanās veidi. Pirmais ir hronoloģiskā novecošanās, kas ir vispārīgs un dabīgs process, kas skar ikvienu cilvēku, sākoties ar piedzimšanu, un turpinās visu atlikušo dzīvi, pakāpeniski progresējot. Un tikai ap 50 gadu vecumu parasti sāk parādīties hronoloģiskās novecošanās pazīmes, kas ir ģenētiski noteiktas. Bet kādēļ ādas elastības mazināšanos, pirmās smalkās krunciņas un nevienmērīgu sejas toni var novērot jau ap 30 gadu vecumu vai pat vēl agrāk?
Patiesībā tas ir saistīts ar ārējo ādas novecošanās mehānismu. Līdz pat 90% pirmās redzamās ādas novecošanās pazīmes izraisa nevis gēni, bet gan ārējie vides faktori, kas ir cieši saistīti ar brīvajiem radikāļiem un to nelabvēlīgo ietekmi uz ādu.
Kas ir brīvie radikāļi?
Brīvie radikāļi ir skābekli saturošas molekulas, kas atrodas ādā un ir nestabilas, jo tām trūkst viena elektrona. Cenšoties atgūt trūkstošo elektronu, šīs nepilnīgās molekulas to “zog” no blakus esošām pilnīgām molekulām. Tad apzagtajai molekulai pašai pietrūkst viena elektrona, un tā pati kļūst par brīvo radikāli. Šis process atkārtojas un turpinās atkal un atkal no jauna, izraisot ķēdes reakciju, radot augstāku oksidatīvās slodzes līmeni.
Parasti ar brīvajiem radikāļiem organisms spēj tikt galā, bet dažādu faktoru iespaidā, tie var savairoties lielākā daudzumā, un tad šie savienojumi izraisa šūnu bojājumus, tai skaitā, ādas novecošanos.
Brīvo radikāļu daudzums organismā palielinās no apkārtējās vides piesārņojuma, ultravioletā starojuma, jonizējošas radiācijas, neveselīga uztura, cigarešu dūmu, alkohola lietošanas, stresa, fiziskās pārpūles u.c. nelabvēlīgu faktoru ietekmē.
Kā uzveikt brīvos radikāļus?
Par laimi, daba ir radījusi antioksidantus – aizsargmehānismu pret brīvo radikāļu negatīvo iedarbību uz ādas veselību. Antioksidanti neļauj brīvajiem radikāļiem bojāt veselos ādas audus un aptur to destruktīvās oksidācijas reakcijas. Dažādiem antioksidantiem ir atšķirīga iedarbība. Vieni no tiem neļauj rasties jauniem brīvajiem radikāļiem, otri tos neitralizē, un citi spēj atjaunot jau nodarīta kaitējuma sekas.
Cilvēka ķermenis pats jau ražo antioksidantus, tomēr, lai pasargātu ādu no vides kaitējuma un priekšlaicīgas novecošanās, ir nepieciešams tos uzņemt papildus, gan ar diētu, gan ārīgi – ar ādas kopšanas līdzekļiem.
Kur sastapt antioksidantus?
Pazīstamākie no antioksidantiem ir E, C, A vitamīni, cinks, varš, magnijs un selēns. Tie cīnās ne tikai pret brīvajiem radikāļiem, bet arī uzlabo imunitāti, mazina vēža un dažādu infekciju attīstības risku.
E vitamīns: pākšaugi, dažādi kāposti, zaļie lapu dārzeņi, rieksti (īpaši mandeles), avokado, paprika
C vitamīns: upenes, dzērvenes, kāposti(arī skābēti, turklāt – vēl vairāk) Briseles kāposti, paprika, pīlādži, āboli, citrusaugļi, kivi, mango, granātābols, smiltsērkšķu ogas, brokoļi
A vitamīns jeb Beta karotīns: burkāni, ķirbji, greipfrūti, zivju eļļa, olas dzeltenums, aprikozes (īpaši žāvētās), kāposti, brokoļi, selerijas, skābenes, sīpolloki, salāti.
Selēns: zivis (īpaši jūras – mencas, siļķes, sardīnes) piens, sīpoli, olas, visu veidu pupas, cūkas, liellopa, jēra un putnu gaļa (sevišķi aknas), pilngraudu produkti.
Cinks: liellopa, cūkas, jēra un putnu gaļa, pākšaugi, magoņu un ķirbju sēklas, kakao, pilngraudu produkti, auzu pārslas, olas dzeltenums un austeres.
Varš: jūras zivis, liellopa, cūkas, jēra un putnu gaļa, nieres un aknas, rieksti, sēkliņas, žāvēti augļi (īpaši dateles un vīģes), sēnes, piens, siers, pupas, zirņi, pilngraudu produkti un kakao.
Magnijs: zaļie lapu dārzeņi (īpaši kāposti un spināti), pupas, avenes, banāni, rupjmaize, ķirbju un saulespuķu sēkliņas, rieksti ( īpaši mandeles).
Ko darīt papildus?
Rūpējies par to, lai uzņemtu dažādu veidu antioksidantus gan ar uzturu, gan kosmētikas līdzekļiem. Dod priekšroku kosmētiskajiem līdzekļiem, kuru sastāvā ir antioksidanti. Ēd gudri – svaigu, dabīgu, krāsainu ēdienu, – lai nodrošinātu sev antioksidantiem bagātu diētu.
Katru dienu no rīta un vakarā lieto ādu mitrinošu krēmu, kas bagāts ar Antioksidantiem. Tādējādi pa tiešo pabarojot ādu ne tikai no iekšpuses, bet arī ārpuses. No rīta uzklāts krēms, darbosies kā vairogs, kas pasargās tavu ādu no vides piesārņojuma un saules negatīvās ietekmes, savukārt atjaunojošs nakts krēms palīdzēs neitralizēt brīvo radikāļu kaitējumu un atjaunot bojātās ādas šūnas.
Sargā ādu no kaitīgajiem UV stariem, lietojot saules aizsargkrēmu, valkājot saulesbrilles un cepuri. Saules aizsargkrēmam izvēlies dabīgu sastāvu uz minerālu bāzes, jo sintētiskie krēmi, lai arī pasargā ādu no UV stariem, tomēr paši var izraisīt oksidācijas reakcijas.