Zvīņēde jeb psoriāze ir viena no biežākajām hroniskajām ādas kaitēm, sastopama visās zemēs un klimatiskajās joslās, bet retāk tropos. Biežāk slimo nācijas, kas dzīvo ap ūdeņiem – jūrām, okeāniem, lieliem ezeriem. Par psoriāzi stāsta Latvijas Infektoloģijas centra Ādas slimību nodaļas ārstējošā ārste, dermatoveneroloģe Monta Liepiņa.
Kaite ir pārmantojama. Psoriāzes pacienti nereti saka – radi neslimo, bet nelaime tāda, ka nezinām savu radu slimības vēstures pat dažās paaudzēs, kaut psoriāzes gadījumā vajadzētu tas pārzināt vismaz 7 paaudzes iepriekš. Slimība var izpausties tikai pa dzimtas sieviešu līniju vai tikai pa vīriešu līniju, bet var arī nebūt tik skaidra sadalījuma: var saslimt ar psoriāzi sirgstošā tēta meita (mazmeita) vai mammas dēls (mazdēls). Daktere Liepiņa pārliecināta, ka Latvijā mēs visi nesam recesīvo gēnu, kas var izpausties dzīves laikā, bet var arī palikt klusējot un pārmantoties.
Kādreiz uzskatīja, ka psoriāzi izraisa gremošanas trakta problēmas vai mehāniski ādas bojājumi, vielmaiņas traucējumi un ka nepieciešama speciāla diēta, taču tagad atzīst, ka pamatā slimība tiek pārmantota.
Dakteri psoriāzi sauc par emociju slimību, kas atklājas pēc lieliem kreņķiem, radu zaudējuma, problēmām darbā, samezglojumiem attiecībās. Pēdējos gados slimību biežāk atklāj cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu, sasnieguši nabadzības slieksni un neredz izeju no savām problēmām. Retāk un vieglāk slimība piemeklē optimistus, kas raugās uz dzīvi ar paceltu galvu. Niknāk kaite māc pesimistus, kuri skaita pumpas un gaida, kad kļūs vēl sliktāk.
Psoriāzei ir tipiskas vietas, biežāk nekā citur to atklāj uz elkoņu atlokvirsmām, ceļgalu priekšējām virsmām un galvas matainajā daļā.
Slimībai nav sakara ar cilvēka vecumu – slimo gan bērni, gan pusaudži un jaunieši, gan arī cilvēki brieduma gados. Tā var parādīties jebkurā vecuma posmā un var arī pāriet sev vien zināmu iemeslu dēļ.
Psoriāze paasinās pavasaros un rudeņos. Bet sastopamas arī latentās slimības formas, kad cilvēks ārstē kaiti visu cauru gadu. Gadās, ka, dodoties mēnesi garā atvaļinājumā uz siltajām zemēm, slimība pāriet, bet mēnesi pēc atgriešanās mājās tā uzliesmo no jauna.
Ir divas zvīņu ēdes formas – ziemas un vasaras psoriāze. Ziemas psoriāzes gadījumā slimību palīdz apārstēt saule un vasara. Bet vasaras psoriāzes pacientiem saulē kļūst vēl sliktāk. Īpašas diagnostikas šīm formān nav, visu nosaka pacientu novērojumi un sūdzības.
Sastopama arī strutainā psoriāze, smaga slimības forma, kad pumpas sāk strutot. Daktere Liepiņa nesen šo psoriāzes formu diagnosticēja jaunam puisim, mežstrādniekam, kurš iestājās slimnīcā ar aizdomām par citu kaiti. Slimības simptomi ir līdzīgi sifilisam. Lai noteiktu diagnozi, jātaisa ādas parauga analīzes.
Nerādi cilvēkiem, rādi saulei! Šis ieteikums jāņem vērā ziemas psoriāzes pacientiem. Nereti cilvēkiem ir kauns atklāt savu pumpaino, sasārtušo ādu, taču tieši saule palīdz slimību savaldīt.
Slimībai var būt komplikācijas, visbiežāk – artrītam līdzīga locītavu slimība. Locītavas sāp un deformējas. Šajā gadījumā pacients var pat kļūt invalīds. Var būt, ka psoriāze neizpaužas uz ādas, tikai bojā locītavas, bet parasti šiem slimniekiem atrod arī psoriāzei tipiskos ādas izsitumus. Sastopama vēl cita komplikāciju forma – eritrodermija: visa ķermeņa āda kļūst sarkana un lobās. Arī šī komplikācija ir ļoti smaga un jāārstē slimnīcā.
Psoriāzei ir tipiskas vietas, biežāk nekā citur to atklāj uz elkoņu atlokvirsmām, ceļgalu priekšējām virsmām un galvas matainajā daļā.
Kā slimība izskatās?
Uz ādas veidojas dažāda izmēra sarkanas pumpas. Tās nedaudz paceļas virs veselās ādas, ir sabiezējušas un stingras. Pakasot pumpas virsējā kārta zvīņojas un nolobās. Atklājas sārta āda, otrais ādas slānis. Ja turpina kasīt, uz sārtās ādas parādās punktveida asins pērlītes, ko sauc par rasas simptomu.
Galvas matainajā daļā arī veidojas tādas pašas pumpas, ko matu dēļ var nepamanīt. Zvīņu kārta nolobās un izbirst uz apģērba, radot iespaidu, ka piemetušās blaugznas.
Lai laboratoriski noteiktu saslimšanu, veic ādas biopsiju.
Kas ādai kaiš?
Veselai ādai virsējais slānis veidojas un kādu laiku nobriest. Tas nolobās nemanāmi, kad mazgājamies, skrubējam ādu un kustamies. Psoriāzes pacientam slimajās vietās ādas šūnas vairojas nepareizi. Ādas raga slānis pārāk strauji pārragojas un nolobās ātrāk, nekā vajadzētu, tāpēc novēro zvīņošanos.
Ieteikumi ārstēšanai
Daktere Liepiņa brīdina, ja parādās pāris izsitumi, ar tiem ir viegli cīnīties. Bet, ja psoriāze pārņem visu ādu, zvīņojas, reizēm arī niez, tad jāārstējas slimnīcā.
Psoriāzes skartā āda jābaro ar krēmiem. Tas nepalīdz izārstēt slimību, taču būtiski atvieglo stāvokli. Speciālajās smērēs sabalansē vielas, kas loba ādas virskārtu, baro un mīkstina to, un samazina iekaisumu. Smēres jālieto regulāri, ilgstoši un nenogurstoši, reizēm pat visu mūžu.
Ārsts var nozīmēt arī iekšķīgi lietojamas zāles. Kad slimību apārstē un stāvoklis vairs nav akūts, ļoti palīdz fizioterapija: bioptrona lampas radītā gaismas terapija, dorsenvāls, ultraskaņa, fonoforēze, elektroforēze ar broma preparātiem, kas nomierina ādu un uzlabo cilvēka pašsajūtu.
Nerādi cilvēkiem, rādi saulei! Šis ieteikums jāņem vērā ziemas psoriāzes pacientiem. Nereti cilvēkiem ir kauns atklāt savu pumpaino, sasārtušo ādu, kas turklāt vēl lobās, taču tieši saule ir viens no faktoriem, kas ļauj slimību savaldīt. Tāpēc āda jāsauļo. Ir gadījumi, kad palīdz arī solāriji, taču ne retāk gadās, ka solāriju nedozētais starojums izraisa kaites paasinājumu.
Jāpeldas! Īpaši labi psoriāzes slimniekiem palīdz jūras ūdens.
Nevajadzētu lietot alkoholu. Nemaz!
Nepareizas teorijas par slimību
- Teorija, ka nevajag mazgāt slimās vietas, ir pilnīgi aplama. Zvīņas pilnīgi noteikti ir jānomazgā, tikai pēc tam āda jāieziež ar smērēm! Pareizi koptā nolobītā vietā netīrumus nevar ievazāt.
- Psoriāzes dēļ mati neizkrīt, tikai galvas āda var niezēt. Mati nolūst sēnīšu slimību gadījumos.
- Zvīņu ēde nav lipīga. Pieredzēts, piemēram, ka pavāriem neļauj strādāt profesijā, ja uz rokām ir psoriāze. Tam nav medicīniska pamatojuma.