[quads id=”1″]
1. Mēs neesam gatavi.
Bieži vien mēs neesam gatavi iziet uz kompromisiem, upurēties un mīlēt bez nosacījumiem. Mēs negribam gaidīt, mums visu vajag uzreiz. Mēs neļaujam mūsu jūtām izaugt, tā vietā bieži vien uzliekot laika limitu tam, ko un kad mums vajadzētu just.
2. Mēs jaucam mīlestību ar citām jūtām.
Mēs pārāk bieži gribam satikt kādu, kurš mums pievienosies gājienam uz kino vai naktsklubu nevis kādu, kurš spēj mūs saprast un būs blakus visdziļāko bēdu mirkļos. Mums nepatīk dzīvot garlaicīgu dzīvi un tāpēc mēs meklējam jautru kompanjonu, kurš spēj pārvērst mūsu dzīves piedzīvojumā. Bet ne vienmēr esam gatavi pārmaiņām, kas neizbēgami rodas pēc kāda abpusēja romantiska laika posma.
3. Mēs mēdzam iestrēgt žurku skrējienā.
Pēc kāda brīža mums vairs laika un vietas mīlestībai, jo mēs esam pārāk aizņemti dzenoties pēc materiālām vērtībām.
4. Mēs gaidām momentālu rezultātu.
Kad mēs iemīlamies, jau uzreiz vēlamies, lai mūsu attiecības būtu nobriedušas. Lai gan šāds briedums, tāpat kā abpusēja sapratne un uzticība, nāk tikai ar kopīgi pavadītiem mēnešiem, gadiem. Daudzi cilvēki šodien domā, ka nekas šajā pasaulē nav tik vērtīgs kā viņu laiks un pacietība. Pat ne mīlestība.
5. Mēs izvēlamies izniekot savus spēkus.
Daudzi no mums labāk izvēlas pavadīt stundu ar simts dažādiem cilvēkiem nekā dienu ar vienu. Mūsdienās valda mānīgs priekšstats, ka labāk ir satikt cilvēkus nekā viņus iepazīt. Mēs esam alkatīgi un gribam visu uzreiz. Mēs sākam attiecības un izbeidzam tās līdz ko parādās labāks variants. Mēs nedodam otram iespēju ieraudzīt savu labāko versiju, bet mēs vēlamies, lai otrs būtu perfekts. Mēs ejam uz randiņiem ar daudziem, bet īsti nedodam iespēju nevienam.
[quads id=”2″]
6. Mēs kļūstam atkarīgi no tehnoloģijām.
Tehnoloģijas mūs ir savedušas ciešāk. Mēs esam tik cieši, ka reizēm ir grūti elpot. Īsziņas, balss ziņas, video zvani – nereti šie saziņas veidi ir aizstājuši tikšanos aci pret aci. Mēs vairs nepavadām laiku kopā. Mēs no sociālajiem tīkliem jau daudz par otru zinām. Mums vairs nav par ko runāt.
7. Mēs nevaram ilgi palikt uz vietas.
Mēs domājam, ka neesam radīti attiecībām un pat doma par noenkurošanos mūs baida. Mēs vairs neveltam savas dzīvos otram un mēs cenšamies izvairīties no jebkā paliekoša.
8. Mēs esam kļuvuši seksuāli brīvi.
Mūsu paaudze ir atdalījusi seksu no mīlestības. Vispirms cilvēkiem ir sekss un tikai tad viņi izlemj vai grib veidot attiecības un būt kopā. Šodien sekss ārpus laulības ir normāli un tādi modeļi kā “atvērtās attiecības (open relationships)”, “draugi ar priekšrocībām (friends with benefits)” un “vienas nakts sakars” ir kļuvuši par mūsdienu normu.
9. Mēs pārāk bieži attiecībās balstāmies uz loģiku.
Agrāk cilvēki vadījās pēc jūtām, ticēja sirdsbalsij, spēja atrast sevī ticību un cerību – un ar laiku atrisināja nesaskaņas, bet šodien tik daudzi veido attiecības balstoties tikai uz loģiku bieži vien ignorējot to, ko saka sirds.
10. Mēs baidāmies no pārāk daudzām lietām.
Mēs baidāmies no jaunām attiecībām, vilšanās, emocionālām brūcēm un lauztām sirdīm un tāpēc mēs vairs neielaižam cilvēkus savās dzīvēs. Mēs uzceļam ap sevi sienas un reizēm tās ir pārāk biezas un pārāk augstas, lai paši varētu no tām izkāpt un redzēt to, kāda patiesībā ir dzīve.
11. Mēs vairs nenovērtējam attiecības.
Mums vairs neko nenozīmē palaist prom cilvēku, kurš mūs mīl. Mēs esam pārāk vīlušies cilvēkos sev apkārt.
[quads id=”3″]