Psihologs Mihails Labkovskis, kurš praktizē jau 30 gadus un ir lieliski iepazinis dažādas cilvēka rakstura šķautnes, nācis klajā ar kārtējo izaicinošo atziņu kopu!
Šīs divdesmit Labkovska atziņas jau paspējušas izraisīt kaismīgus strīdus sociālajos tīklos. Vienaldzīgo, kā parasti, nav: kāds pilnībā piekrīt, cits ar riebumu noraida. Un abas nometnes viņa vārdi skar vienlīdz spēcīgi. To pamatā esot “veselīgs cinisms” un ilggadēja pieredze, kā apgalvo pats Labkovskis.
1. Vesels cilvēks precēties negrib. Pirmais, kas viņam jādara – jāpārtrauc gribēt precēties. Citiem vārdiem, ja vēlies precēties, tev vajag pārstāt par to domāt, laupīt vērtību pašai idejai.
2. Laimīgas ģimenes dzīves, laulības un seksa ar vienu partneri vienīgā ķīla ir stabila psihe. Ne piekāpšanās, ne kompromisi – tie visi ir taisns ceļš pie kardiologa vai onkologa. Kad cilvēkam ir stabila psihe, viņš var nodzīvot ar vienu partneri visu dzīvi. Un mīlēt tikai šo vienu cilvēku.
3. Cilvēkus nemīl tāpēc, ka viņi izrāda elastību. Sieviete vīrieša acīs būs vienkārši tukša vieta, ja par viņu nevarēs teikt, kas viņa ir un kas viņai garšo brokastīs. Paradokss ir tajā, ka sievietes – maitas vīrieši vienkārši dievina.
4. Sieviešu problēmu iemesls nav tas, ka vecis uzvedas kā cūka. Iemesls ir tajā, ka viņai ir neiroze, kas prasa izlādēšanos. Un šai izlādei vajadzīgs konkrēts cilvēks un attiecības, kurās viņa varētu ciest. Tāpēc viņa speciāli iesaistās tādās attiecībās, jo viņai kopš bērnības ir psiholoģiska prasība pēc tā.
5. Mēs mērām mīlestību ar ciešanu līmeni. Bet veselīga mīlestība ir stāsts par to, cik laimīgs tu esi!
6. Kad stjuarte tev demonstrē glābšanas līdzekļus, ko viņa saka par skābekļa masku? “Ja tu ceļo kopā ar bērnu, uzliec masku vispirms sev, pēc tam – bērnam.” Tajā ir visa sāls. Visi cenšas palīdzēt bēram, kļūstot par pilnīgiem psihopātiem. Tā tas nedarbojas. Ja gribi, lai bērnam būtu labi, vispirms izdari kaut ko ar savu galvu.
7. Vīrieši ir tā iekārtoti, ka jau kopš dzīvošanas kopā ar māti iet klāt tikai tām, kuru acīs var izlasīt pieņemšanu. Veselīgs vīrietis līdzinās bērnam. Viņš nāk klāt, kad sieviete viņam uzsmaida, ar acīm dod zīmi…
8. Veseli cilvēki vienmēr izvēlas sevi, bet neirotiķi – attiecības sev par sliktu, un tā ir pati galvenā atšķirība.
9. Sieviete attiecībās nekad nedrīkst paciest to, kas viņai nepatīk. Viņai tas uzreiz jāpasaka, un, ja vīrietis nemainās, viņai no tā jāšķiras.
10. Vīriešiem gluži kā bērniem patīk, ja sievietei ir stiprs raksturs.
11. Ja cilvēks otram cilvēkam aizstāj visu pasauli, tas nozīmē, ka viņam vienkārši nav pašam savas pasaules.
12. Vientulība nav mīlestības trūkums visapkārt. Tas ir intereses trūkums pašam par sevi, turklāt jau kopš bērnības.
13. Par partnera meklēšanu teikšu: bet ko tad meklēt? Vienīgā īpašība, kas var piemist tavam partnerim, ir tā, ka viņš tevi kaut kādā veidā aizķer. Visam pārējam nav absolūti nekādas nozīmes. Ja tu viņu mīli, pārdzīvo par viņu, uztraucies – tad nav nekādu “latiņu”.
14. Kas jādara, lai apprecētos? Galu galā jāizdara tikai viena lieta – esi tu pati. Ar to pietiek. Un principā kādu mīl tikai par to.
15. Vai zini, kāda ir principiālā atšķirība starp normālu cilvēku un neirotiķi? Arī vesels cilvēks cieš, bet par reālām lietām. Bet neirotiķis cieš par izdomātām lietām. Bet, ja ciešanu vēl ir par maz, viņš tās papildina ar Kafku, Dostojevski un pudeli.
16. Ja tev nepatīk vīrieša izturēšanās, nevajag meklēt attaisnojumus viņa uzvedībai. Situācija, kurā “viņš nepārzvanīja”, veselai sievietei nozīmē attiecību
beigas, bet neveselai – mīlestības sākumu.
17. Kā teica rakstnieks Kristofers Baklijs (viņš sarakstījis romānu “Thank You For Smoking”, ir arī tāda filma), nevajag ēst restorānā ar nosaukumu “Kā pie mammas” un likties gultā ar sievieti, kurai problēmu vairāk, nekā tev pašam.
18. Pieticība nevienu nerotā. Kompleksu, pašapziņas trūkuma un zema pašvērtējuma dēļ sieviete dzīvo bez seksa un attiecībām ne tāpēc, ka slikti izskatās, bet tāpēc, ka slikti pret sevi izturas. Psihologa uzdevums – atbrīvot viņu no tā.
19. Ģimenes terapija – tā ir šķiršanās. Uzskatu par patiesi noderīgu tikai vienu ģimenes terapijas viedu – psihologa starpniecību šķiršanās procesā. Bet tieši to pie mums nepraktizē.
20. Vienīgais laiks cilvēka dzīvē, kad viņš ir objektīvi atkarīgs un viņu var uzskatīt par ķīlnieku, ir bērnība un atkarība no vecākiem. Tas ir salīdzinoši neilgs posms. Pārējos gadījumos jebkuras attiecības ir pieauguša cilvēka apzināta izvēle.